LV / EN / DE / RU
Meklēt
Rīgas Brāļu kapi
Ievads Pasākumi Vēsture Apbedījumi Ansamblis Galerija Kontakti
Karavīru svinīgs pasākums 20.gadu sākumā. Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva
Karavīru svinīgs pasākums 20.gadu sākumā. Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva
Rīgas Brāļu kapu atklāšana 1936.gada 11.novembrī. Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva.
Rīgas Brāļu kapu atklāšana 1936.gada 11.novembrī. Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva.
Rīgas 49.vidusskolas skolēnu svinīga ceremonija. Foto no Rīgas 49.vidusskolas arhīva
Rīgas 49.vidusskolas skolēnu svinīga ceremonija. Foto no Rīgas 49.vidusskolas arhīva

RĪGAS BRĀĻU KAPI

Rīgas Brāļu kapi (RBK) ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas  memoriālais ansamblis. Tas veltīts I Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās (1915-1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni 3000 varoņi, to skaitā ap 300 nezināmie.
    
RBK atrodas Rīgas ziemeļaustrumos – 5 km no pilsētas centra un aptver 9 ha lielu teritoriju. RBK iekārtošana ilga 21 gadu un to tapšanā atzīmējami divi posmi:
  1. 1915.-1923. gads, kad atbilstoši Rīgas dārzu direktora Andreja Zeidaka priekšlikumiem tika iekārtota kapu ainaviskā daļa.
  2. 1923.-1936. gads, kad memoriālā ainava, atbilstoši Brāļu kapu komitejas iecerei izveidota par ainavisku, arhitektonisku un tēlniecisku ansambli. Ansambļa arhitektoniskos darbus vadīja profesors akadēmiķis P.Feders. RBK tēlnieciskais noformējums veidots pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres. Ansambļa iekārtošanā piedalījušies arī arhitekts A. Birznieks, tēlnieki M. Šmalcs, N. Maulics, P. Banders u.c.
RBK memoriālais ansamblis iesvētīts Lāčplēša dienā – 1936. gada 11.novembrī. Tajā apvienotas trīs daļas:
  1. Pārdomu ceļš ar 205 m garo liepu aleju;
  2. Varoņu terase ar Svētās uguns altāri un ozolu birzi;
  3. Kapulauks, kuru noslēdz Latvijas siena ar ansambļa vainagojošo skulpturālo grupu – Mātes tēlu ar kritušajiem dēliem (sauktu arī par Māti Latviju).
Jau pārkāpjot vārtu slieksni, telpas dziļumā 457 m attālumā redzams Mātes Latvijas tēls. Tikai, pārejot pāri Varoņu terasei un nonākot līdz tās malai, visā savā diženumā un traģismā atsedzas iedziļinātais kapulauks. Aprāvies ir garais Pārdomu ceļš, nonākdams pie simboliskā, nepārkāpjamā sliekšņa, kura vienā pusē atrodas dzīvie , otrā – mirušie.
RBK memoriālais ansamblis ar savu dziļo māksliniecisko izteiksmi un tajā pausto ideju ir Latvijas nacionālais lepnums. Tas ir pirmais šāda veida ansamblis Eiropā.
Ansamblis ainavas, skulpturālos tēlu un arhitektūras valodā apliecina tautas pateicību kritušajiem varoņiem. Tautas klātbūtni izsaka:
  • Ainava – izmantojot Latvijas ainavai, lauku sētai un folklorai raksturīgos elementus – liepas, ozolu, bērzu, mežrozīti u.c.;
  • Tēlniecība – ienesot ansamblī heroizētus senlatviešu karavīru tēlus, kā arī papildinot tos ar heraldiku, kas atspoguļo Latvijas (1936. gada) administratīvo iedalījumu: četrus valsts apgabalus – Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; 19 apriņķus un 59 pilsētas. Urnā zem Mātes Latvijas tēla sabērtas 517 riekšavas zemes – no katra Latvijas pagasta pa vienai;
  • Arhitektūrā – vietējais būvmateriāls, no Latvijas zemes dzīlēm izceltais šūnakmens.
Brāļu kapos ir 13 tēlniecības grupas, kas izteiktas augstcilnī un zemcilnī. Ieejas vārtos ir divi Sērojošo jātnieku pāri. Virs tiem – Latvijas lielais ģerbonis, divas krusta zīmes un gadu skaitļi ”1915-1920” (padomju okupācijas laikā - iznīcināti). Kapulauka sānos atrodas divas izteiksmīgas Ievainoto jātnieku grupas: nāve it kā izsmēlusi seno karavīru spēkus, taču pārdabiska spēka iemiesotie zirgi tos cenšas atgriezt dzīvē. Kapulauka centrālā zālāju partera ievadījuma novietoti Divi brāļi. Pie viņu kājām – tēlnieka Kārļa Zāles atdusas vieta. Visbagātākā ar tēliem ir ansambli noslēdzošā Latvijas siena. Četri ceļos noslīgušie tēli simbolizē Latvijas apgabalus. Virs tiem – sienas augšdaļā – , kurā dīvainā vīzijā garām aizslīd agrāko cīnītāju stāvi. Latvijas sienas centrālās daļas noslēgumā – Mātes Latvijas tēls, kurā ietvertas tautas skumjas un pateicība kritušajiem varoņiem. Zem tā Lielais krusts (padomju okupācijas laikā – iznīcināts). Strēlnieku vārtos atrodas skulptūra Senči.
© www.rigasbralukapi.lv, 2017 Insbergs web lapu izstrāde un interneta risinājumi